Ražotājiem

12 000 gadu atpakaļ

Vissenākais zināmais saldinātājs ir medus. Spānijā Aranjas alā 12 000 gadu veci alu zīmējumi attēlo sievietes, kas vāc medu. Pirmais mūsu senču izmantotais medus bija savvaļā iegūts medus, kas ievākts no meža bišu pūžņiem. Vēlāk cilvēki bites sāka audzēt stropos, tāpat kā mūsdienās. Pirmais augs, no kura ieguva cukuru, bija cukurniedres (saccharum officinarum), kas sākotnēji auga Klusā okeāna salu grupās Polinēzijā un Melanēzijā 10 000—15 000 gadu tālā senatnē.

8000 gadu atpakaļ

Pirms aptuveni 8000 gadiem sākotnējās šķirnes no šīm mazajām salu grupām transportēja uz Indonēziju, Indiju un Ķīnu. Vietējie no niedrēm izspieda sulu vai sūkāja tās kā cukurgailīti — daudzās valstīs tā dara arī mūsdienās. Vēlāk cilvēki sāka vārīt niedru saldo sulu, lai iegūtu kristālus, tādējādi iegūstot cieto cukuru.

900 gadu atpakaļ

Aptuveni 1100. gadā arābu kultūras ietekmē cukurs nokļuva Eiropas Vidusjūras reģiona rietumu daļā. Cukurniedres tika audzētas Dienvidspānijā un Sicīlijā. Viduslaikos Venēcija bija Eiropas galvenais cukura importētājs un eksportētājs. Cukurs bija pieejams tikai turīgiem ļaudīm, kas to lietoja gan ēdiena saldināšanai, gan kā ārstniecības līdzekli, taču tas nebija ikdienas produkts.

300 gadu atpakaļ

Napoleona karu laikā (1803—1815) Napoleons nobloķēja jūras tirdzniecības ceļus, lai liegtu cukuru importēt ar kuģiem. Eiropiešiem bija jāmeklē cukurniedru aizstājējs. Viņi atklāja, ka cukuru var iegūt no cukurbietēm. Taču tolaik bietēs bija ļoti zems cukura līmenis, un tas izraisīja cukura cenu pieaugumu.

150 gadu atpakaļ

19. gadsimta vidū tika atcelta vergturība, vairs nebija lētā darbaspēka, un tas atkal izraisīja niedru cukura cenu paaugstināšanos. Taču pa šo laiku cukurbietes tika selekcionētas, un sasniegušas tikpat augstu cukura līmeni kā cukurniedres. Sākās jauna ēra Eiropas cukura vēsturē.

tagad

Mūsdienās cukurs ir iekarojis vietu ikvienā virtuvē. Tas padara ēdienu saldāku, dod enerģiju, spēku un prieku par dzīvi.
1. no 6.